— Es raudāju, — viņš paskaidroja, — tāpēc, ka piepeši sapratu, ka mana piāte tuvojas galam. Viņas sitieni bija viegli, es tos nejutu. Un es raudāju, saprazdams, ka viņai vairs nav spēka sagādāt man sāpes. Lūk, kāpēc es raudāju, mans Rāmuma Zieds, mans Pilnīgais Miers, Tas bija vienīgais iemesls, kāpēc es raudāju.