Honolulu ķiniešu kvartālā troksnis un kliedzieni nebija nekas sevišķs. Tie, kas sadzirdēja šo troksni, tikai pa­raustīja plecus un iecietīgi pasmaidīja par tādu sabied­riskā miera traucējumu kā par parastu parādību.

—  Kas tur notiek? — Cin Mo jautāja sievai. Smags pleirīts viņu saistīja pie gultas, bet sieva pašlaik gāja ga­rām logam un ieklausīdamās apstājās.

—  Tas ir tikai A Kims, -— sieva atbildēja. —- Māte viņu atkal sit.

Kliedzieni atskanēja no dārza, kas atradās pie dzīvoja­mām telpām aiz veikala, virs kura durvīm bija krāšņa iz­kārtne: «A Kims un kompānija. Universālveikals». Šis div­desmit pēdu platais dārzs bija vesela miniatūra saimnie­cība un tik veikli iekārtots, ka pievīla skatu, radot bezgalīga plašuma iespaidu. Šeit bija pundurozolu un egļu audzes — tās bija simtgadīgas, bet tikai divi līdz trīs pē­das augstas. Tās tika ievestas ar vislielāko uzmanību un par ļoti augstu cenu., Niecīgs tiltiņš liecās pār tikpat nie­cīgu upīti, bet tā pa kritumiem plūda lejup no miniatūra ezeriņa, kas mudžēja, pilns ar spurainām, spilgti oranžām zivīm, kas šais ūdeņos un šai peizāžā izskatījās kā val­zivis. Uz ezeriņu no abām pusēm raudzījās vieglu daudz­stāvu celtņu logi. Dārza vidū uz šauras, ar granti nokai­sītas taciņas A Kims vaimanādams saņēma sitienus.

A Kims vairs nebija ķīniešu pusaudzis tai maigajā ve­cumā, kad bez pēriena neiztikt. Universālveikals «A Kims un Co» piederēja viņam, un viņš bija nodibinājis šo vei­kalu ar kapitālu, kas izaudzis no vienkārša kūli ja ietau­pījumiem un vēlāk noapaļojās līdz četrzīmju skaitlim bankas tekošajā rēķinā, kā arī no solīda kredīta.