Trīsdesmit septiņu gadu vecumā A Kims pārbaudīja savu noguldījumu bankā. Viņam piederēja trīstūkstoš zelta dolāru. Par divtūkstoš pieciem simtiem skaidrā un ar nelielas obligācijas palīdzību viņš varētu nopirkt trīsstāvu namu un zemes gabalu pie tā. Bet tad sievas pirkumam atliktu tikai pieci simti dolāru. Fu Li-Pu kungam bija izdodama meita ar ļoti mazām kājiņām; tēvs bija gatavs atvest to no Ķīnas un pārdot A Kimam par astoņi simti zelta dolāriem, pieskaitot ceļa izdevumus. Bez tam Fu Li-Pu bija ar mieru ņemt pieci simti skaidrā, bet pārējo kā sešprocentīgu vekseli.
A Kims, trīsdesmit septiņus gadus vecs, nobarojies un neprecējies, tiešām ļoti gribēja sev sievu un bez vārda runas — sievu ar mazām kājiņām; viņš bija dzimis un uzaudzis Ķīnā, un mūžsenais priekšstats par sievieti ar mazām kājiņām bija dziļi iespiedies viņa sirdī. Bet vairāk, daudz vairāk nekā sievu ar mazām kājiņām viņam gribējās turēt pie sevis savu māti un atkal izjust tās sitienu saldumu. Tāpēc viņš nepieņēma Fu Li-Pu visai izdevīgos noteikumus, bet ar daudz mazākiem izdevumiem atveda savu māti, un no kūli ja kalpones, kas pelnīja gadā vienu dolāru un drēbes trīsdesmit centu vērtībā, viņš padarīja to par saimnieci trīsstāvu veikalā, kur bija divas kalpones, trīs pārdevēji un durvju sargs, nemaz nerunājot par preču bagāto sortimentu plauktos desmittūkstoš dolāru vērtībā, jo te bija viss, sākot ar vislētāko audeklu un beidzot ar dārgiem zīdiem, kas bija izšūti ar roku.