Trīspadsmit gadu A Kims nodzīvoja kopā ar savu māti diezgan laimīgi, sistemātiski izbaudīdams kāvienu aiz jeb­kura iemesla — gan taisnīga, gan netaisnīga, īsta vai iedomāta. Bet, kad šie trīspadsmit gadi bija tā nodzīvoti, viņš stiprāk nekā jebkad ar sirdi un prātu izjuta ilgas pēc sievas un sevišķi pēc dēla, kas dzīvos pēc viņa un turpi­nās «A Kims un Co» dinastiju, — sapnis, kas satrauc vī­riešus kopš tiem senajiem laikiem, kad tie sāka piesavinā­ties sev medību tiesības, monopolizēt smilšu sēres zivju zvejai un uzbrukt svešiem ciemiem, piespiežot turienes iedzīvotājus ķerties pie šķēpiem. Šis sapnis raksturīgs kā karaļiem un miljonāriem, tā ķīniešu tirgotājiem Ho­nolulu, lai gan tie visi slavē dievu par to, ka tas viņus gan radījis pēc savas līdzības, bet tie nelīdzinās viens otram.

Sievietes ideāls, par ko A Kims jūsmoja piecdesmit gadu vecumā, vairs nebija tāds, kāds tas viņam bija trīs­desmit septiņu gadu vecumā. Tagad viņš vairs nevēlējās sievu ar mazām kājiņām, bet brīvu, stingri soļojošu sie­vieti normālām kājām, kas viņam nezin kāpēc dienu un nakšu sapņos rādījās Li Faa — Sudrabotā Mēness Zieda izskatā.