Un alga! Desmit zelta dolāru vai divdesmit koloniju^dolāru katru mēnesi — lūk, ko salī­dzis ķīniešu kūlijs saņem no baltajiem velniem — cukura karaļiem. Gada laikā kūliji nopelna milzīgu summu — divi simti četrdesmit koloniju dolāru —, tas ir simt reižu vairāk, nekā saņem desmit reižu smagāk strādājošais kūlijs pie Janczi vienpadsmitās krāces. īsi sakot, Ha­vajas kūlijs dzīvo simtreiz labāk, bet, ja ar viņa darbu ir apmierināti, tad arī tūkstošreiz labāk. Pie tam tur ir brī­nišķīgs klimats.

oDivdesmit četru gadu vecumā, par spīti mātes lūgu­miem un sitieniem, A Kims izstājās no senās un cienīja­mās upes kūliju vienpadsmitās krāces korporācijas, iekār­toja māti par kalponi kūliju arteļa vadītāja mājā, kur vi­ņai vajadzēja dabūt dolāru gadā, kā arī drēbes, ne lētā­kas;; par trīsdesmit centiem, un devās lejup pa Janczi uz Lielo jūru. A Kimam nācās piedzīvot daudz dēku, strādāt grūtu darbu un klaiņāt, līdz viņš kā matrozis uz jūras džonkas sasniedza Kantonu. Divdesmit sešu gadu vecuma viņš pārdeva piecus gadus savas dzīves un darba Ha­vajas cukura karaļiem un kopā ar astoņi simti citiem sa­līgtiem kūlijiem ieradās Havajā uz smirdoša tvaikoņa, kas bija izsvītrots no Loida sabiedrības sarakstiem un ko vadīja pustraks kapteinis un piedzēruši virsnieki.

A Kima — upes kūlija stāvoklis dzimtenē bija cienī­jams. Havajā, pelnīdams simtreiz vairāk, viņš atklāja, ka uz viņu skatās kā uz zemāko no zemākajiem, jo kas var būt zemāks par kūliju, kurš strādā plantācijā.