To tiešām teikusi tā, kas ēd jēlas zivis, jēlus gliemežus un ceptus suņus. Mūsu svētnīcas — pērtiķu būdas! Viņai tomēr ne­būtu nekas pretim apprecēt tevi, pērtiķi, jo tavs veikals ir īsta pils, bet bagātība padarījusi tevi par lielu cilvēku. Viņa apkaunos mani un tavu tēvu, kas jau sen dus cienī­jamā nāves miegā.

Šis jautājums vairs netika apspriests. A Kims zināja, ka vispār viņa mātei ir taisnība. Ne velti Li Faa pirms četrdesmit gadiem bija radījis tēvs ķīnietis, kas bija atme­tis visas tradīcijas, un māte saliniece, kuras senči bija pār­kāpuši tabu, atmetuši paši savus polinēziešu dievus un sākuši mazdūšīgi uzklausīt kristīgo misionāru sludinā­šanu par tālu un neredzamu dievu. Li Faa, būdama izglī­tota sieviete un prazdama lasīt angliski, havajiski un mazliet ķīniski, izlikās, ka nekam netic, lai gan sirds dzi­ļumos baidījās no Havajas burvjiem, kas ar saviem lās­tiem varēja aizdzīt nelaimi vai — gluži otrādi — atsaukt cilvēkam nāvi.-A'Kims ļoti labi saprata, ka Li Faa nekad neienāks viņa mājā, lai izrādītu cieņu tā mātei un būtu tās verdzene, kā tas kopš mūžseniem laikiem bijis ķīniešu ģimenēs. Li Faa no ķīniešu viedokļa bija moderna sie­viete, feministe; viņa jāja uz zirga, nekautrīgā tērpā pa­staigājās pa Vaikiki pludmali un svētkos ne vienreiz vien dejoja ar visnecienīgākajiem cilvēkiem, kas pie tam bija tenkotāji.

JBats A Kims, veselu paaudzi jaunāks par savu māti, arĻ,bija saindēts ar laikmetības indi.