Pastāvēja vecā kārtība, ciktāl sirds slēptākajos stūrīšos viņš juta, ka viņu, A Kimu, skar pagātnes apputējusī roka. Bet viņš apdrošināja savu dzīvību un visu īpašumu, vāca naudu par labu vietējiem ķīniešu revolucionāriem, kas bija apņēmušies Debesu impēriju pārvērst republikā, ziedoja ķīniešu beis- bolistu pulciņam, kas šai amerikāņu spēlē bija uzvarējuši pašus amerikāņus, sprieda par teozofiju ar japāņu budistu un zīda tirgotāju Katso Suguri, pārmeta policijai kukuļņemšanu, deva savu daļu naudas un atbalsta anck- sētās Havajas demokrātiskajai politikai un gribēja pirkt auto. A Kims nekad neuzdrošinājās atklāt pats sev savu dvēseli un noskaidrot, ar ko viņš paceļas pāri vecajam. Viņa māte piederēja senatnei, bet viņš taču māti cienīja un bija laimīgs zem viņas bambusa nūjas. Li Faa, Sudrabotais Mēness Zieds, piederēja jaunajam laikam, un viņš nekad nevarēja būt pilnīgi laimīgs bez tās.
Tāpēc ka viņš mīlēja Li Faa. Veiklais tirgotājs, uzkrājis pusgadsimta pieredzi, ar mēnesim līdzīgu seju un apaļš kā arbūza sēkliņa, kļuva dzejnieks, sapņodams par Li Faa. Viņš izdomāja tai veselas uzrunu poēmas, viņš pārvērta sievieti ziedā, filozofiskās skaistuma un pilnības abstrakcijās. Viņam, tikai viņam vienīgajam no visiem pasaules vīriešiem tā bija Plūmes Zieds, Sievišķīgais Klusums, Rāmuma Zieds, Mēness Lilija, Pilnīgais Miers.