Čukstēdams šos saldos mīlas vārdus, viņš dzirdēja tajos strautu čalas, sudrabotu zvaniņu skaņu, juta oleandru un jasmīnu smaržu. Li Faa bija viņa poēma par sievieti, viņa dzejiskā jūsma, triju dimensiju gars, liktenis un laime, kas viņam bija nolemta, pirms dievi radīja pirmo vīrieti un sievieti, — bet dievu untums bija radīt visus vīriešus un visas sievietes priekiem un bēdām.

Reiz māte ielika viņam rokā tušu, otiņu un nolika uz galda rakstāmo tāfeli.

—   Uzzīmē, — viņa sacīja, — hieroglifu «precēties».

Viņš, daudz nebrīnīdamies, paklausīja un ar viņa tau­tai raksturīgo māksliniecisko veiklību uzzīmēja simbolisko hieroglifu.

—   Izlasi to! — viņa pavēlēja.

A Kims ziņkārē paskatījās uz māti, vēlēdamies tai izdabāt, bet tai pašā laikā nesaprazdams tās nodomu.

—   No kā tas sastādīts? — Viņa neatlaidīgi pētīja. — Ko nozīmē trīs sastāvdaļas, kuras kopā izveido: precē­ties, laulība, vīra un sievas savienošana? Uzzīmē. Uzzīmē katru no tām atsevišķi, nesaistīti, lai mēs saprastu, cik saprātīgi senie gudrajie veidoja hieroglifu «precēties».

A Kims paklausīja un zīmēdams ieraudzīja, ka viņa otiņa bija izveidojusi trīs zīmes — rokas, auss un sievie­tes zīmi.

—   Nosauc tās! — māte lika, un viņš nosauca»