Kas attiecas uz jums, A Kim, tad es jūs vienmēr mīlēšu un cienīšu, un kādā jaukā dienā, kad jums vairs nevajadzēs ņemt mani aiz auss, es apprecēšu jūs, ieradīšos šeit un uz visiem laikiem palikšu kopā ar jums, bet jūs kļūsit vislaimīgākais pakē visā Havajā, jo man jau ir bijuši divi vīri, esmu mācījusies koledžā un esmu ļoti labi apguvusi mākslu darīt vīrus laimīgus. Bet tas būs tad, kad jūsu māte jūs vairs nesitīs. Misis Cang Ljusi apgalvo, ka viņa sit jūs ļoti stipri.
— Jā, — A Kims apliecināja. — Paskatieties! — Viņš atmeta plato piedurkni, atsegdams līdz elkonim gludās, apaļās rokas. Tās bija pārklātas zilumiem, kas liecināja par bieži saņemtiem un spēcīgiem sitieniem. — Bet viņa ne reizi nav mani piespiedusi raudāt, — A Kims pasteidzās piebilst. — Ne reizi, pat tad ne, kad es vēl biju mazs zens.
— To pašu saka arī misis Cang Ljusi, — Li Faa teica. —- Viņa stāsta, ka jūsu cienītā māmiņa viņai bieži žēlojusies, ka tai ne reizi neesot izdevies piespiest jūs raudāt.
Pārdevēja brīdinošais svilpiens atskanēja par vēlu. Tai Fu, ienākusi pa otru pusi, nostājās viņiem iepretī dzīvokļa durvīs. A Kims vēl nekad nebija redzējis mātei tik bargas acis. Nepiegriezdama vērību Li Faa, viņa sāka kliegt: