— Es runāju par Li Faa, — māte atcirta, ar nūju pastiprinādama savu uzskatu, — Kā zini, viņa tikai pa pusei ķīniete. Viņas māte ir nekaunīga kanakiete. Viņa valkā svārkus tāpat kā tās izlaidīgās haole… un arī korseti, es pati savām acīm redzēju. Jājautā, kur ir viņas bērni. Bet viņa taču apglabājusi divus vīrus!
— Viens noslīka, bet otru saspēra zirgs, — A Kims paskaidroja.
— Padzīvo ar viņu gadu, cildenā tēva necienīgais dēls, un tu būsi priecīgs, ja varēsi noslīkt vai tevi saspers zirgs!
Apslāpēti smiekli logos bija attiecīgs novērtējums viņas atjautai.
— Jūs pati esat apglabājusi divus vīrus, cienītā māmuliņa, — A Kims uzdrošinājās iebilst.
— Man bija prāta diezgan neiziet pie trešā. Bez tam abi mani laulātie draugi cienīgi nomira savā gultā. Tos nespārdīja zirgi, un tie neslīka jūrā. Bet kāda tur daļa mūsu kaimiņiem? Kāpēc tev tiem jādara zināms, ka man bijuši divi vīri, desmit vīri vai arī neviens? Tu apkaunoji mani visu kaimiņu priekšā, un par to es tevi tagad gan pa krietnam samizošu.
A Kims izturēja veselu sitienu krusu, kas nobira pār viņu, un, kad misis Tai Fu aizelsusies pierima, viņš ierunājās:
— Cienījamo' māmuliņ, es vienmēr esmu atgādinājis un lūdzis sist mani mājā, kur cieši aiztaisīti logi un durvis, nevis uz ielas vai dārzā aiz mājas.
— Tu esi nosaucis šo pretīgo Li Faa par Sudraboto Mēness Ziedu, — misis Tai Fu atbildēja tīri sievišķīgā neloģismā, pārtraukdama sava dēla tirādi.